Kam Jūs dotu priekšroku mirklī, kad, pieņemsim, pasaule noslīkst zombiju apokalipsē un jums blakus ir daudz ieroču un meitenes, kas nekautrējas sevi radīt visā daiļumā, vai tomēr mēģināsiet patiešām izdzīvot, nevis tēlot rembo. Šo jautājumu centās risināt Highschool of the dead

Ja runāt par sižetu nekā sevišķa: kārtējais apokaliptiskais sižets, kurā galveno darbu uzņemas zombiji. Protams, ja neskaitot varoņus, neliela grupiņa no dažiem skolniekiem un skolotājiem, kuri sapratuši, ka no dzīvajiem miroņiem ir jāuzmanās un viņiem nākas iziet ātro apmācības kursu izdzīvošanā.
17 gadīgais Takasi Komura – kļūst par līderi pret paša gribu, viņa plāns – izglābt savu bērnu-dienu draudzeni Rej Mijamoto, paceļam piebiedrojas kendo kluba prezidente Saeko Busudzima, ieroču fans – Kota Hirano un Saja Takagi – pašpasludināts ģēnijs. Un blonda medmāsa Sudzuki Marikava – blonda burtiskā nozīmē un pārnestā.
Protams, pasaules gals ātri liek parādīt īstās sejas, kurš gatavs turēties ar draugiem, kurš gatavs kādu dubļos iegrūst. Varoņiem būs jāatrod savējos un izdzīvot, jo jādzīvo tālāk, kamēr cerība vien eksistē.
Un ķeramies pie filejas atdīrāšanas:
Ko lai saka par sižetu, nav jābūt gaišreģim, lai saprastu kur būs neveiksmes un kur nē. Sižets kaut kā neraisās pats pa sevi, sajūta tāda it kā kāds stāvētu ar pātagu slānot sižetu, lai tas kustās neskatoties uz neko. Pietrūkst dinamikas pat tajās vietās kur tai jābūt obligāti un visizteiktāk.

Pašā sākumā varēja pat šķist, ka tā būs nopietna drāma par izdzīvošanu un cilvēku savstarpējām jūtām, tomēr kāds krahs nāca nākamajās sērijas. Izrādījās tomēr, ka tas bija fan servisa zomb-trash ar liela daudzuma „echi”. Bija sajūta, ka autori nekad nav tikušies ar sievietēm vai pat tās redzējušas. Pārmērīgi lielas krūtis (man nekas nav pretī, bet tas bija par traku) un moments kur Saeko krūtis pārsniedzot sazin cik reizes skaņas ātrumu, savā starpā izlaiž Koto (ja nemaldos) šauto lodi. Un tā principā visas sērijas – krūtis un šaujamie.
Protams, ir dažas neloģiskas vietas ar tiem pašiem zombijiem, 2 sērijā tiek atklāts, ka viņi reaģē uz skaņu. Tas nu, lūk, reaģētu viņi tikai uz skaņu, varētu ieslēgt kādu skaņas avotu un viņu pie tā drūzmētos, vai sekotu cita zombika vaidāšanai. Protams, uz to visu varētu tad arī beigts sēriju. Un vienalga pat tad viņiem ir dažādi refleksi dažādās situācijās – 1. sērija – epizode kur kāds skolotājs zombijs Rejai, ļoti nepieklājīgi iegrābjas krūtīs. Arī fakts, ka no rīta viss bija mierīgi, visi brauca uz darbu utt., bet te pēkšņi uzrodas sazin no kurienes pus grauzts ēdājs, iekož rokā trenerim un visa skola sāk inficēties. Un pēkšņi tā visa pasaule aizripo pie velna.
No personībām spilgti ir parādīts Koto un tikai daļēji, Takasi vispār ir bāls, tāpat, ka visi pārējie personāži. Un tieši pēdējās sērijās parādās zaudētais, ko mēģina gāzt spaiņiem virsū ko agrāk nelēja. Un vai tas kaut kādā veidā uzlaboja situāciju – protams. Iespējams autori pēdējā mirklī saprata, pie kā tomēr labāk turēties. Parādījās tik ilgi gaidītā drāma. Emociju uzplūdumi, rūpes, bailes un pārējais, kas tik ļoti pietrūka. Visi kautiņi un šaujamie, un striptīzs pa vidu zombijiem aizgāja otrajā plānā. No grafiskās puses grūti, kaut kam piekasīties. Ja nu vienīgi krūšu formām, kuras bija izrautas no dziļām erotiskām fantāzijām. Gan fons, gan ieroču animācija un pārējais bija nostrādāts augstākajā līmenī. Bet tas maigi sakot viss sāka noritēt novēlotim aptuveni 4 sērijas no beigām, kā rezultātā anime sevi ir sadalījusi divās frontēs.
Krāsas ir spilgtas un piesātinātas atvieglojot apokaliptisko vidi. Varoņiem ir individuāla sava sejas izteiksme, kas tomēr liek paturēt varoņus prātā un ilgāku periodu, un var viegli atpazīt kurš ir kurš. Katrs tēls ir ieguvis savu identitāti un lepojas ar to. Parādījās vietām arī kāda nesmuka scēna ar nesmuku skata punkta novietojumu un burtiski gribējās vai nu pagriezt ekrānu vai izmainīt kaut kādā veidā skatīšanās leņķi.


Cīņu ainas, kuras bija bez dinamikas, tomēr fascinēja ar savu kadrējumu un kustībām. Asiņu šļakstīšanās bija dabiska, lai gan vietām nedaudz pa daudz, un staigājošie miroņi - tie bija skaisti, kā mirņoņi, izskatījās dabīgi un pārliecinoši.
Par skaņas celiņu ar nav ko piekasīties, katrā sērijas sākumu tu vēro ar baudu. Lai gan vietām skaņu gribējās nedaudz izteiksmīgāk. Balsis ierunātas prasmīgi un kārtīgi, un patīkami ir klausīties tajās, ja kliedzam tad darām patīkami nevis kā maza meitene, kas kliedz.
Visā visumā amerikāniska tipa anime, līdzīgs „Resident Evil” kur principā tas pats redzams – šauj un skrien, neskaties atpakaļ. Gribējās ko vairāk un prasījās pat. Beigas beidzās savdabīgi ar iespējamajiem 2 scenārijiem – vai nu būs turpinājums, vai – tika mēģināts iedot vielu pārdomām skatītājiem. Veikt savdabīgu morāles risinājumu, pajautāt sev par dažiem principiem un nedaudz aizdomāties. Man šķiet, ka drīzāk piestāvēs otrais variants. Bet ir tā – tu nezini kādu īsti morāli redzēt, kādus secinājumus veikt, jo fakts, ka lielākā daļa anime bija fan serviss un tikai beigās nopietna drāma, tā vien jauc visu galvu un vieglāk ir vienkārši aizmirst.
Sižets: 7
Grafika: 9
Skaņas celiņš: 8
Kopvērtējumā: 8.5
Precīzi spēj raksturot šīs anime vērtību! Porno-kosplejs ar lielisku zombiju ekšen gabaliem. Visu labu un līdz nākamajai reizei.